Pazudis šai pasaulei,
Nav ceļa atpakaļ.
Viss bijušais šķiet māns
Un kļūda pašā sākumā.
Pazudis šai pasaulē
Un visas kļūdas izgaismotas,
Vienalga – sākumā vai beigās,
Tās visas sajukušas steigā.
Tikai gribu, lai tu zinātu,
Ka nožēloju to, kas bijis -
Nebijušo nožēlot nav jēgas,
Mazums lietus kāds ir lijis.
Un tad vēlreiz
Es gribu tevi zaudēt,
Lai justu, ka pasaule
Ir par tevi labāka.
Tik viens tavs vārds,
Lūpu kustība viena,
Var jau būt, ka māns,
Man priekšā siena.
Un daudz jau nevajag,
Tas neprasa daudz,
Viss pēkšņi apgriežas
Ar kājām otrādāk.
Ir taisnība viena,
Bet tā katram sava,
Man nav nekā,
Arī tu neesi mana.
[Viencēliena luga]
[[Sengrieķu motīvs]]
Hēra:
Ak, Morfej, dārgais,
Bez tevis esmu kā bez prāta,
Es tevis dēļ varu nāvē doties,
Tu esi man visdārgākais!
Morfejs:
Labi!
[... tumsa, kliedzieni, asaras, klusums, priekškars...]
Pie loga sēdi,
Krīt sniega pārslas,
Tev paliek skumji -
Nez kurš tur bārstās?
Bet tu tik sēdi
Un raugies tālē,
Līdz krāsas acīs
Tev iesāk bālēt.
Par maz tev prieka
Un laimes trūkstot,
Bet tik pie loga sēdi,
Vēro sniegu kūstot.
Pārstāj sēdēt
Un izej laukā…
Varbūt, ka klaiņo
Tur laime tā sauktā…
Just a sequence,
Sweet rearange,
Woke up,
Felt little strange.
The life, the time,
The whole wide world
Don’t give a dime -
For dime it’s sold.
It’s hard, it’s cold,
It’s just a bet
And chance is Jackpot
That I won’t get.
I stole, I sold
What wasn’t mine,
But still the world
Didn’t give a dime.
So f**k the world
Both with it’s dime,
I have no dreams,
If you’re not mine.
Es uzsūcu vārdus
No pasaules naida,
Es paņemu domas
No tā, kas mūs baida.
Esmu tas, ko
Liktenis svaida…
un vispār -
Man nepatīk, ja
Uz mani gaida.
“Dieva sods pār
tavu dzimumu
Turpinās līdz pat
Mūsdienām.”
…
Un pat tu vari
Būt – ļaunuma vārti,
Un reizē tu vari gūt
Ko nesniedz vārdi…
Pusceļš līdz debesīm,
Pusceļš no elles,
Pusdzīvi cilvēki
Un kustīgas lelles.
Puse no paveiktā,
Nepiepildītās cerības,
Bet var jau mēģināt -
Sapņi nav derības.
Puse no iespējām,
No kurām pusi neizmantošu.
Pusi es uzvarēšu
Un skauģus iemantošu.
Pusceļā dzīve
Un puse vēl ko iet…
Varētu braukt,
Bet nedaudz jāpaliek…
Skrienot garām,
Pacel acis,
Pasmaidi un gaidi,
Vai kāds ko sacīs?
Visi steidzas,
Aizņemti ar sevi
Un to kā veicas -
Neskatoties aizskrien prom.
Bet labi,
Ka tu tur biji,
Pacēli acis
Un nespārdīji -
Varbūt kādam
Pazudušas tās.
Diena. Tu nesaproti. Nesaproti neko. Nu vismaz tā izskatās. Bet vakar viss jau bija tik tikko skaidrs. Un tā vien šķita, ka nav iespējams kļūdīties. Šķita notiek kā vēlies. Vēlējies. Lai tā būtu. Taču acīmredzot nezināji, bet varbūt nezini vēl joprojām. Lai gan varbūt kādreiz sapratīsi. sapratīsi, ko vēlies un vai vēlies. Un varbūt jau rīt.
Ir grūti to visu pastāstīt, nepasakot neko, bet izstāstot visu. Varbūt tā nemaz nav pareizi, ja nepasaka. Jo tu vari nesaprast…
Diena. Tu nesaproti… Nesaproti neko… Nu vismaz… izskatās…
Diena. Tu nesaproti…
Diena. Tevis nav, jo tu esi TU…
Es tevi mīlu,
Bet man nav sirds.
Kāds mani gaida -
Ne auksts, ne silts.
Esmu paaudzies,
Daudz ko savādāk jūtu.
Dzīves ritējums mainījies,
Tagad d… prom tevi sūtu.