Neesi man ienaidnieks,
Jo pret tevi zobenu
Es necirtīšu, tu to zināji,
Bet spekulē uz to.
Pārdod manus solījumus
Citiem, par lētu naudu.
Tas aizskar visvairāk,
Ka manis vairs nav
Jūsu atmiņā, acīs. Nav!
Viens vārds izsaka visu.
Nebūtība.
Vieta starp trijiem faktoriem :
Zemi, debesīm
Un mani.
Izvēlies pats savas sāpes,
Nelien manās, sāpēs
Tev ne man, tāpēc nelien!
Tav vēl ir jādzīvo!
Lai runā Sirds,
Lai klusē Svins!
Lai piedod mums
Dievi un varoņi,
Ka tik daudz
Par tiem ir samelots,
Balts par zeltu nomelnots.
Katrs grib mīkstu paklāju
Bet … lai cik ir prasītāju,
Gandrīz visi saņems atbildi “nē”!
Tas tāpēc,ka labi advokāti,
Ir, visnotaļ, slikti kaimiņi.
Tu uzkliedz viņa sunim,
Lai nečurā uz tavas sētas,
Bet viņš jau tevi uz tiesu stiepj.
Vienīgā lieta,kas nemainās
Ir visa veida pārmaiņas.
Bet der iegaumēt,
Ka četri izdara trīs reizes
Vairāk nekā viens.
Vienīgais,kam neviens
Negrib ticēt,ir patiesība.
Un,ja kamielis iet uz Meku,
Tas nenozīmē,ka šis ir svētceļotājs.
Uz balkona iznāk sieviete svaiga,
Noraugās tālumā,
Sakārto seju,smaida.
Atskan kliedziens:”Vai uz pasaules
Vēl ir vīrieši?”
No pirmā stāva,neizpratnē,
Atskan jautājiens,kā skatē:
“Kas? Ko? Tev ir, ko iedzert?”
Tā arī paiet,tā pilsētas dzīve
Daudzstāvu komunālintīmajās mājās,
Nočuksti vārdu,viss “padjezds” jau kājās,
Sanāk pie durvīm, mīļi aplamājās.
Tas viss ir labi,
Jo ļaudīm vajag just,
Sev pie kājām drauga plecu,
Nevis pamācītāju vājprātīgu, vecu.
Patiesi, kas manos vārdos klausās,
Ieplūst jūras svaigums tam plaušās.
Ja es sajaucu kādu teikumu,
Tad vienīgi šo četru pantu veikumu.
Bet var jau būt,
Ka tikai krītot,
Sāk acis atvērties
Un aizmirst bīties.
Un var jau būt,
Ka tieši krītot,
Ir pazudis viss saprastais,
Lai atdotu, kas pārdots.
Taču gan jau tā,
Ka tieši krītot,
Var pieredzēt un atrast,
Izgaršot, tad izvēlēties.
Bet nevar būt,
Ka atkal krītot
Var iespēt atrast
“Spēles” noteikumus.
Un tieši tad,
Kad visi – krītot -
Saskata un neaplūko,
Izgaršo, bet nenovērtē,
Uzklausa, bet nesaprot,
- Dzīve iestajusies fāzē -
“TUKŠUMS”…
Mazliet…
Mazliet vēl…
Vēl mazliet uzkavējies!
Žēl…
Tev žēl…
Žēl tev manis???
Nu… piedod… atvaino…
…par to,
Ka tev tā sāp,
Ka pāri nodarīts.
…par to,
Ka esi…
Ka tāda esi…
Ka vispār esi!!!
Žēl…
Tiešām žēl…
Žēl tiešām,
Ka pateicu tā,
Ka pateicu tā toreiz…
…pašā sākumā…
Nesaproti…
Tomēr nesaproti…
Nesaproti tomēr ko darīt???
!!!EJ!!!
vientulība vientiesīga
saprašana nesaprasta
gudrs vājprāts
atrasts zudums
pārpilns tukšums
izkliegts klusums
melna gaisma
dzīva nāve
melīga taisnība
sajaukta kārtība
taisnīga liekulība -
STABILS HAOSS!!!
vai turpināt?–
-> patiesa tu!!!
Nākošais solis
Uz tukšumu ir
Klusums.
Apklusti!
Nākošais solis
Uz nāvi ir
Dzimšana.
Piedzimsti!
Nākošais solis
Uz dzīvību ir
Domas.
Padomā!
Nākošais solis
Pirms tukšuma ir
Nāve.
Nomirsti!
“Sēdi tur un
Nekusties!”
Teica kāds
Vājprātis piedzēries.
“Tu varēsi redzēt
Noieto dzīvi!”
Vecā mēle
Locījās stīvi.
“Bet tas būs
Viss tavs darītais!”
Čukstēja vīrs
Un pats nobīstas.
“Pārdomā, vai
Tu to gribi!”
Vīrs piebilda
Un nokrita stīvi.