Pie loga sēdi,
Krīt sniega pārslas,
Tev paliek skumji -
Nez kurš tur bārstās?
Bet tu tik sēdi
Un raugies tālē,
Līdz krāsas acīs
Tev iesāk bālēt.
Par maz tev prieka
Un laimes trūkstot,
Bet tik pie loga sēdi,
Vēro sniegu kūstot.
Pārstāj sēdēt
Un izej laukā…
Varbūt, ka klaiņo
Tur laime tā sauktā…