Bet var jau būt,
Ka tikai krītot,
Sāk acis atvērties
Un aizmirst bīties.
Un var jau būt,
Ka tieši krītot,
Ir pazudis viss saprastais,
Lai atdotu, kas pārdots.
Taču gan jau tā,
Ka tieši krītot,
Var pieredzēt un atrast,
Izgaršot, tad izvēlēties.
Bet nevar būt,
Ka atkal krītot
Var iespēt atrast
“Spēles” noteikumus.
Un tieši tad,
Kad visi – krītot -
Saskata un neaplūko,
Izgaršo, bet nenovērtē,
Uzklausa, bet nesaprot,
- Dzīve iestajusies fāzē -
“TUKŠUMS”…