Kliedziena
Ceturtā agresija,
Dvēseli pārklāj
Ledus,
Kapteiņi smiltīs
Rotaļājās,
Sāls, jūras
Izlīst
Pār atklātām
Rētām .
Dieva vārdā
Cīnīties pret
Pasaules parādību,
Noziedzīgi,
Bet iespējami.
Tas ir pierādīts
Ar neskaitāmiem
Gadsimtiem.
Atriebība-
Pasaules bērni
Kliedz.
Kara upuri-
Pasaules bērniem
Sadegušas balss
Saites..
Klusums,
Tikai rētas
Sarunājas.
Un, ja rītā
Diena būs,
Tad būšu es,
Bet tikai kur?
Un, ja rītā
Būsi tu,
Tad prasīts tiks,
Bet kas?
Vienalga ir man
Cik skaļi vārdi skan,
Bet svarīga to jēga gan.
Man ir atlicis
Pusceļš, ko iet,
Man ir tikai
Laika mazliet,
Lūdzu nekavējiet mani,
Par mani skan
Pasaules zvani.
Un, ikreiz kad
Tevi redzu es,
Es prasu,
Vai rītā diena būs,
Vai būšu es,
Bet tikai
Kāds un kur?
Atcerēties visu
Nozīmē neaizmirst neko,
Pārvarēt sāpes
Nozīmē ignorēt kaut ko.
Ja lieta ir cieta,
Tad grūti to veikt,
Bet ko gan var iesākt,
Ja lieta slapja sāk kļūt.
Vai cilvēks ir cilvēks,
Ja dzīvo šis būrī,
Kur arī asmens melns,
Un neskatās “Panorāmu”,
Neziedo naudu labdarībai,
Nepabaro svešu klaidoni?
Iespējams, šis cilvēks
Nedabūs valsts zemāko
Apbalvojumu: ”Divsauļu
Ordeni” spožo,
Kuru var iegūt visi,
Karaliene, pavārs,
Sētnieks, ”samovars”,
Tikai neviens.
Es jūtos īsts tikai
Tad, kad līst,
Es dzīvošu reiz,
Jo manas rētas dzīst.
Apsniguši vārdi rudenī,
Kafija uz porcelāna stikla.
Tā man ir pietrūcis sirdī,
Kaut kā aizmirsta, bikla.
Vientuļa pilsēta,
Nabadzīgi cilvēki
Dzīvo pa ielām,
Pirkstu nospiedumi
Uz delnām un saujām,
Skābeņu tēja
Aiziet pie vēja.
Labsirdīgie nenogalina,
Cietsirdīgie sēž cietumā.
Vientuļiem uzspļaut
Uz mani, uz tevi,
Uz sevi, uz mums.
Arī Sodomai bija
Tiesības uz pestīšanu,
Arī Gomora gribēja
Piedzīvot Pastaro dienu.
Nevajag skatīties
Saindētā ūdenī,
Attēls piesūksies
Ar stipru indi,
Var pazaudēt
Otru sevi.
Rudens paņem
Krāsu paleti no galda,
Tumsa nokrīt uz ielas,
Salauž kāju pa daļām,
Tāpēc, ka ir nepilnvērtīga.
Mēs lēnām paliekam
Par dzīves pelniem,
Bet esam cilvēki
Pēc satura.
Debesīs es vēroju zvaigznes,
Kāds paspēja par tādu kļūt.
Bet pārstāja būt par cilvēku
Un pelniem, pie reizes.
Nakts…
Kad pienāk rīts,
Pudele jau sasitusi
Savu kaklu,
Gaida, kad varēs pielieties
Līdz augšai pilna.
Slapja vilna,
Mēness aug.
Smadzeņu kontrole,
Lūzuma punkts,
Sapratnes izsīkums,
Kad “nobraucis” jumts.
Ir tikai iespēja
Viena pavisam,
Salauzt mašīnas,
Kas kontrolē prātu.
Bet detaļu haosā
Es salūztu līdzi -
Es neesmu cilvēks,
Es esmu tāds pats,
Kā sarkanā diode,
Kā ekranēts vads.
Ir tikai noteikums viens-
Nav nekādu noteikumu.
Smadzeņu kontrole,
Lūzuma punkts,
Arī tu skaties ekrānā,
Bet varbūt tam cauri.
Tavas domas kāds sijā
Caur sāpju sietu.
Un tu drīz būsi projām,
Nezinot, kur tu esi.
Rudzupuķes vēl ziedos,
Pumpuri sen izauguši,
Atstājot dzimto sētu.
Ziedi palikuši vieni,
Kas viņiem saprašanu iedos?
Varbūt tas, kas uzmanību ziedos
Un visas senās kļūdas piedos.
Šaha zirdziņš pārkāpis
Pār savām robežām,
Nokāpjot no galdiņa.
Viņš nav pieradis
Pie ārējās dzīves.
Orientējās tikai godīgā spēlē,
Nesaprot, kad kliedz baiļu mēlē.
Pat gaišredzību reizēm soda,
Kad tas parāda cita godu,
Tā patiesajā tonī un krāsā,
Lai iesūdz tiesā, viņi prasa.
Liels spriegums starp nācijām,
Izdeg lampiņas, izkūst vadi,
Sāpju naidā sašķīst gadi,
Žēl ir dzīves, ko neatradi.
Olimpiskajās spēlēs iekļauts
Jauns cīņas sports:
Latviešu – Baltiešu cīņa.
Sākumā bija komunisms,
Pēc tam Dievs radīja
Dienu un nakti
Un radās kārtība,
Lai arī nosacīta.
Pēc tam radās
Pārdomas un bads,
Kamēr ļaudis attapās
Viss jau bija izzagts.
Kad sāka ražot atkal,
Kvalitāte bija pazudusi
Bez zināmas vēsts.
Un radās uzņēmīgi
Cilvēki, kas pārdeva
Pilnīgi visu jau pārdoto.
Ko nevarēja nopirkt
Par naudu, to varēja
Nopirkt par lielu naudu.
Dzīve ir par garu,
Lai varētu turēt
Ledusskapi vaļā-
Produkti sabojāsies
Un atkal var
Atgriezties komunisms.
Un acis neko vairs nerāda,
Nav dots, nav lemts vairs redzēt.
Nav vajadzības izskanēt
Pārmetumu neapdomātiem plūdiem.
Neviens vairs nesaskata gaismu,
Jo ir uzlēkusi sarkanā saule.
Šodiena ir uzvara pār
Vakarējo sevi visās nozīmes.
Bet arī uzvarētāji neiegūst
Pilnīgi visu, ko vēlās.
Viņi iegūst vienīgi to,
Kas ir likts uz spēles,
Kas ir izstādīts kā vinnests.
Bet vienmēr kāds paliks,
Kurš vēlēsies apstrīdēt
Uzvaras garšu,
Ko guvis ir vienīgais
Uzvarētājs tajā brīdī.
Un ja tāda vairs
Nebūs uz zemes virsas,
Tad tas dzims
Pēc kāda laika.
Variet būt droši…
…vai arī bailīgi – viss ir atļauts!
Uz zemes ir dzīvība un nāve,
Mirušie neēd dzīvos, dzīvie
Neēd mirušos, kā likts.
Es ceru, ka pienāks
Diena, kad visi sapratīs
Viens otru, varbūt arī mani.
Vai tu redzi nevainību pie visa,
Vai vari just taku skrienot ?
Tev jāatgriežas pie sākuma.
Liekās, ka tas bija vakar,
Es biju jauns, pasaule
Jauna, kā nekad,
Jo viņa neslimoja
Ar osteohondrozi un
Nervu sabrukumu.
Katrs ir pelnījis laimi -
Cits dārgāku, cits lētāku.
Dvēseles noslēpums ir
Neredzamībā, vēja plūsmas
Vieglumā un ātrumā.
Dvēseles polaritātes
Nemainās nekad,
Mainās tikai jēga un
Jaudas apzīmējumi.
Redzi ziemeļu zvaigznes
Dūre dziest,
Bet rītvakar tā
Iespīdēsies atkal.
Tad arī rīt
Atnāc tai pakaļ.