Pazudušie pieraksti bērza tāsī |
Rindiņas, burtiņi, punktiņi |
Mēs stulbi smaidījām,
Un gājām cieši blakām
Tā klusējām un slājām
Līdzās govju kakām.
Sniegbalti ķermeņi
Pār laukiem klīst.
Nespēj vairs norimties
Sirds pušu plīst.
Paiet un apstājas
Nokrīt un pieceļas.
Laime no apvāršņa
Nenāk vairs līdz.
Bet liktenis spēlējas
Atkal uz divročiem
Ar saules līkločiem
Dažādiem līkročiem.
Tukšums pret klusumu
Es pats sevi putinu,
Pats sevi saldēju,
Es pats sava ziema.
Es esmu nesaprašana.
Es esmu savas šaubas.
Es savas acis atveru.
Un aizveru no jauna.
Es noteikumus aizmetu.
Šo spēli nespēlēšu.
Man nepatīk vairs dambrete.
Par maz tai spēlē krāsu.
Nav visa dzīve balts vai melns.
Nav – pareizi un nepareizi.
Es neesmu vien tik dēļ tā
Lai pierādītu sevi,
Lai krāsās sniegu zīmētu
Un iztukšotu zemi.
Par garu pauze izvērtās
Un atdalīja saknes.
Par augstu sapņi lidinās,
Tā radot citas blaknes.
Pazuduši sapņi
Pazaudēta gaisma
Tā šis mirklis vieno
Tā, ka mūžība to šķir
Neatrastie vārdi
Bezkrāsainas ilgas
Kaut kur visā tajā
Dzīvi ļaudis klīst
Nesaņemtais smaids
Nepasniegtais skūpsts
Visa dzīve paliek
Nedaudz aizelsusies
Nogurušas acis
Piesedz smagi plaksti
Kafija uz grīdas
Bet tu tik raksti…
raksti…
raksti…
We have new life
We have new dreams
Discard all strife
Now bright it seems
We pray our gods
We ask for more
Ignore the odds
It’s time to score.
Take your chance
Don’t loose control
Smile in advance
This is my goal.
And when time comes
For a substitution
Raise both your thumbs
We are evolution.
Es nāku gar krastu
Ar ziņu neparastu.
Lai mieru rastu,
Pakāru pie pasta
Šie ņemās un rausta,
Gar stūriem tausta,
Ķerās pie skausta…
Tramīgi – pārāk auksta.
Tā taču sveša ziņa!
Es taču neesmu blēdis!
Pievīla atmiņa…
Ehh – “labāk būtu ēdis…”
Bet, ja jau par traku,
Varēju nekārt to mītu -
Ja vienalga, ko saku,
Labāk izlikšu tvītu.
Vārds pa vārdam,
Tu lēnām dziesti,
Aizver acis -
Tik nepiespiesti.
Pat odi mūk,
Nevis asinis sūc…
Tu esi mirusi,
Tu dalies… tu jūc…
Par maz… Par maz…
Prāta…
Par daudz… Par daudz…
Sūdu krātu…
Dzīvot pat īsti
Necenties.
Vainot citus
Jāpaspēj.
Domāju mirsti,
Bet tu tikai slimo.
Tev vaigi par tievu?
Nekaitini DIEVU!
Saucu jūs -
Metiet nost ieročus!
Šeit vajag
Lielākus!!!
Dzīve ir beigusies,
Sākas dzīres…
Paliec šeit un
Aizkavē šo brīdi.
Nu vai arī aizvācies
No trepēm.
Šeit pažarniekiem jāskrien.
Nu vai vismaz
Pavirzies malā,
Viņiem darbs darāms,
Bet tik atpūties.
Sāk lietus līt,
Pažarnieki nekur sen
Vairs neskrien.
Arī uz trepēm kluss.
Cilvēki baltos halātos
Rūpju pilniem vaigiem…
Kā kāmji rudenī…
Jauna dzīve
Kaut kur sākusies…
Kas nenomirs,
Tas mainīsies.
