Vienmēr biji man blakus,
Vienmēr gaidīji…
Biji mans spalvu kamols,
Varbūt pat smaidīji.
Piedod, ka paliki viens,
Piedod, ka aizgāju,
Piedod, ka nebiju klāt,
Piedod, ka raudāju.
Piedod, mans rudais draugs -
Cerams tev TUR laiciņš būs jauks…
Piedod un vairs nedusmo,
Vairs tu neņaudi – lūdzu atbrīvo!
Good bye my friend, fair well…
Miglojas acis,
Asumu maina.
Es nezinu kāpēc
Un kam tā ir vaina.
Bāc…
Tagad tik
Puse no ausīm
Vairs spēj dot skaņu,
Vai vispār iespējams
Atslēgt šo maņu?
Es spārdos un svīstu,
Matus plēšu un pats sevi nīstu.
Aizmiegu…
Un baltie lāči nosirmo…
Nemanot…
Šāviens pēc sitiena,
Spļāviens pēc kritiena,
Pārsista piere,
Atņemta niere.
Melīgi tiesneši,
Miljoni piepeši,
Nākotnes GARANTS -
Cilvēces parāds.
Tautai ir tas, ko tā pelna,
Ja tev nav draugu – ne velna,
Šī ir dzīve, kuru mīlam,
Naivumā smokam un krītam.
Jādzenā mušas no rītiem,
Valdības solījumu dzītiem,
Vakaros no ziloņiem bēgam -
Visu, ko smērē, to pērkam.
Kā dubļos pārvērtusies iela
Tik viņu sirdsapziņa liela
Un tad jau drīzāk gaidu ziemu
Kas iesaldēs šo visu ciemu
Ir piesalis
Es lienu
Ar cepumiem
Un krūzīti ar pienu
Kā vecā filmā
Tik gar sienu
Pie velna pienu
Gribu redzēt ziemu
…tā paiet nedēļa
Un vēl viena diena
Un dubļos pārvērtusies iela
Tā sevi pašu tik vien liela
Un mazie cilvēciņi stulbie
Dubļos izliekas par baltiem gulbjiem
Ir daudz jau lijis,
Vēl vairāk līs.
Šeit esmu bijis,
Bet projām dzīs.
Sit pērkons takti,
Zibens gaismu šķiļ,
Vien kaili fakti
Tevi un mani viļ.
Lietus sit lāses miesā
Un cenšas cauri izspraukties.
Vairs taisnības nav tiesā -
Tur ir par ko uztraukties.
Vien tikai lietus vakarā
Ir lielums nemainīgs.
Cik daudz ir lijis?
Un cik vēl līs?
Divtik, cik viss ir bijis,
Divtik, cik rētas dzīs.
Tu, lietus, līsti,
Līsti vēl,
Un balsti dzīvi,
To augšup cel.
Apr.2008
Draņķīga diena,
Piesnigusi Rīga…
Troksnis, skaņa
Bezcerīga.
Šaudās acis,
Nolaižas rokas,
Āži ielās,
Pārākais tracis.
Troksnis nerimst,
Pieņemas spēkā,
Stulbums nemirst,
Āži tik lēkā…
Pats sevi nesaproti -
Ko gribi un gaidi,
Tev kaut kā pietrūkst?
Pats esi vainīgs…
…dzīvo laimīgs…
Tu izej pastaigāties
Dzīves parka takās,
Tur var iet un
Redzēt noieto dzīvi,
Bet sajūta tāda,
Ka daudz taku
Vairs nav atlicis.
Var dzirdēt kaimiņos
Rīt lieli svētki,
Gribētu es iet,
Zīmētā bildē
Dzīvot skaisti,
Bet mēs varam
Pārbaudīt, aiziet.
Vai nāksi man līdz?
Atpūta plānotā
Šoreiz gan izpaliek.
Esmu tev tuvu,
Cik vien var,
Tu esi visjaukākā,
Ko vien zinu,
Bet es vēlos, lai
Tā arī paliek.
Un es zinu,
Tā arī būs.
Elpu ievelku,
Gaisa vēl daudz,
Ir viena lieta,
Ko atceros,
Tā esi tu, parkā.
Un dažreiz atnāk atpakaļ
Sajūta par bērnu dienām.
Tik daudzus gadus atpakaļ,
Kad visi bijām bērni mazi
Un viss uz pasaules šķiet
Nelabojami ideāls.
Tad seko dienas, kad
Nešķiet nekas – mēs dzīvojām
Tai dienai, nākotne un viss
Pārējais ir vienaldzīgs.
Vienalga viss, gan pienāks rīts.
Gan saule spīdēs,
Gluži kā sākumā,
Putni lidos virs galvām,
Virs mākoņu sētām.
Un liekās, ka tā tam
Arī būtu jābūt.
Tad atsēžos pie upes -
Man liekās sliktu lietu
Nav bijis manā mūžā.
Bet…atgriežos skarbajā
Karalienes Realitātes valstībā,
Viss slikti, kā nekad, kā
Visļaunākajos sapņos, ko
Nosaukuši par murgiem.
Bet es skatos un atrodu
Gaišu punktu, kā gaismu
Tuneļa galā, kas strauji
Traucās uz nākamo staciju.
Un maršruts saucās dzīve.
Žēl, ka tas ir dzīves metro,
Izkāpt var jebkad,
Bet iekāpt nesanāk.
…ekspresis…
Mans prāts uzcēla cietoksni,
Tavs smaids to ātri sagrāva.
Es nebiju tam pretī, izrādās.
Nekas jau nevar palīdzēt,
Tiesības glābj zudušos,
Tiesības glābj taisnīgos,
Tiesības glābj suņus.
Bet es kaut kā izdzīvošu.
…Jums ir tiesības klusēt,
Viss, ko jūs pateiksiet var tikt
Izmntots pret jums tiesā.
Jums ir tiesības uz advokātu,
Ja jums tāda nav
- jūs…
Esat mēslos…
Vārdi. Tie pasaka lietas
Nopietnības diagnozi.
Vārdi – pazudina cilvēku
Pirms tā pazušanas
Dabīgā veidā.
Nav svētku vairs,
Ne Jaunais Gads,
Ne vārda dienas -
Kalendārs arestēts,
Visas dienas ir lietišķie
Pierādījumi.
Tiesas lēmums : nāve,
Jo vainīgs pie dienu slepkavošanas.
Katru dienu viena diena
Mirstot satumst.
Dzīvē monstri nav pārdabiski,
Tas ir katrs sev, reizi no reizes.
Ar kādu viss ir kārtībā,
Viņš ir laimīgs, viņam
Ir puslīdz viss,
Redz visu baltās krāsās,
Pēkšņi melns punkts.
Viņu pamodina.
Izrādās lidojumam
Nelabvēlīgs laiks.
Tomēr paskatos
Pa logu laukā -
Tur spīd saule,
Neviena mākoņa.
Prasu komatiem,
Kur atļauts
Aiziet man
No šejienes prom?
Kāpēc? Jautājuma
Zīmes negrib atbildēt,
Jo punkti ir tik
Ļoti apaļi.
Galdauts apsiets
Ap kaklu aizvieto
Kaklasaiti un tauriņu.
Brilles uz mutes,
Lai varētu skaidrākus
Vārdus teikt.
Tas tomēr ir piķis,
Nejau, ka melns,
Bet tāpēc, ka lipīgs.