Es jūtos īsts tikai
Tad, kad līst,
Es dzīvošu reiz,
Jo manas rētas dzīst.
Apsniguši vārdi rudenī,
Kafija uz porcelāna stikla.
Tā man ir pietrūcis sirdī,
Kaut kā aizmirsta, bikla.
Vientuļa pilsēta,
Nabadzīgi cilvēki
Dzīvo pa ielām,
Pirkstu nospiedumi
Uz delnām un saujām,
Skābeņu tēja
Aiziet pie vēja.
Labsirdīgie nenogalina,
Cietsirdīgie sēž cietumā.
Vientuļiem uzspļaut
Uz mani, uz tevi,
Uz sevi, uz mums.
Arī Sodomai bija
Tiesības uz pestīšanu,
Arī Gomora gribēja
Piedzīvot Pastaro dienu.