Un dažreiz atnāk atpakaļ
Sajūta par bērnu dienām.
Tik daudzus gadus atpakaļ,
Kad visi bijām bērni mazi
Un viss uz pasaules šķiet
Nelabojami ideāls.
Tad seko dienas, kad
Nešķiet nekas – mēs dzīvojām
Tai dienai, nākotne un viss
Pārējais ir vienaldzīgs.
Vienalga viss, gan pienāks rīts.
Gan saule spīdēs,
Gluži kā sākumā,
Putni lidos virs galvām,
Virs mākoņu sētām.
Un liekās, ka tā tam
Arī būtu jābūt.
Tad atsēžos pie upes -
Man liekās sliktu lietu
Nav bijis manā mūžā.
Bet…atgriežos skarbajā
Karalienes Realitātes valstībā,
Viss slikti, kā nekad, kā
Visļaunākajos sapņos, ko
Nosaukuši par murgiem.
Bet es skatos un atrodu
Gaišu punktu, kā gaismu
Tuneļa galā, kas strauji
Traucās uz nākamo staciju.
Un maršruts saucās dzīve.
Žēl, ka tas ir dzīves metro,
Izkāpt var jebkad,
Bet iekāpt nesanāk.
…ekspresis…