Tā kā Posterous grasās vērties ciet, tad jaunā dislokācija lapai ir pamainījusies, bet nu adrese ir tā pati.
Papildus būs arī adrese hell.id.lv. Parasta askētiska lapele. Jo galvenais ir izlasīt, nevis redzēt kaut kādus mājaslapu brīnumus.
Tās ir asaras vai lietus lāses,
Kas pār loga rūtīm krīt?
Kāda jēga remdēt slāpes,
Ja vēl slāpes jutīs rīt.
Zem akmeņa liec savas bēdas,
Dziedi dziesmu, pāri ej!
Tas ir viegli tikai pateikt,
Karavāna iet, suņi rej.
Ievēlieties vēlēšanos,
Atkal zvaigzne zemē krīt...
Gan jau piecelšos es kājās,
Aizvakar vai varbūt rīt.
Kaut kāds karš,
Tikai bez šāviņiem
Un līķu kalniem.
Kaut kāds cirks
Ar akrobātiem,
Bet vai ar klauniem?
Kaut kāds sviests,
Tikai bez krējuma -
Ar augu taukiem.
Kaut kāda Sibīrija
Ar ledus kārtu,
Bez sniega laukiem.
Sitiens, sitiens, pārsitiens.
Kaut kāda aritmija.
Bum!
Izlēdzos! Ieslēdzos!
Izlikās vai arī bija?
Un kā iet tev?
Man viss pa vecam...
Mirst pasaules...
Bet mēs pāri
Savām pakaļām lecam.
Būvējam pilis,
Bet dedzinām tiltus,
Meklējam vērtības,
Pat lai arī viltus,
Gan laime mūs atradīs
Un cerams vēl siltus.
[varbūt nepabeigts]
Mēs stulbi smaidījām,
Un gājām cieši blakām
Tā klusējām un slājām
Līdzās govju kakām.
Labais krasts,
Izdzēsts pasts,
Šahs un mats. Savu ceļu ejam
Pa aizmirsto miestu,
Uz mēnesi rejam,
It kā mūs griestu. Sejas slēpjam,
Vecas avīzes šķirstam.
Mēs kliedzam,
Mēs birstam,
Mēs mirstam.
Sniegbalti ķermeņi
Pār laukiem klīst.
Nespēj vairs norimties
Sirds pušu plīst.
Paiet un apstājas
Nokrīt un pieceļas.
Laime no apvāršņa
Nenāk vairs līdz.
Bet liktenis spēlējas
Atkal uz divročiem
Ar saules līkločiem
Dažādiem līkročiem.
Tukšums pret klusumu
Es pats sevi putinu,
Pats sevi saldēju,
Es pats sava ziema.
Es esmu nesaprašana.
Es esmu savas šaubas.
Es savas acis atveru.
Un aizveru no jauna.
Es noteikumus aizmetu.
Šo spēli nespēlēšu.
Man nepatīk vairs dambrete.
Par maz tai spēlē krāsu.
Nav visa dzīve balts vai melns.
Nav – pareizi un nepareizi.
Es neesmu vien tik dēļ tā
Lai pierādītu sevi,
Lai krāsās sniegu zīmētu
Un iztukšotu zemi.
Par garu pauze izvērtās
Un atdalīja saknes.
Par augstu sapņi lidinās,
Tā radot citas blaknes.
Pazuduši sapņi
Pazaudēta gaisma
Tā šis mirklis vieno
Tā, ka mūžība to šķir
Neatrastie vārdi
Bezkrāsainas ilgas
Kaut kur visā tajā
Dzīvi ļaudis klīst
Nesaņemtais smaids
Nepasniegtais skūpsts
Visa dzīve paliek
Nedaudz aizelsusies
Nogurušas acis
Piesedz smagi plaksti
Kafija uz grīdas
Bet tu tik raksti…
raksti…
raksti…
We have new life
We have new dreams
Discard all strife
Now bright it seems
We pray our gods
We ask for more
Ignore the odds
It’s time to score.
Take your chance
Don’t loose control
Smile in advance
This is my goal.
And when time comes
For a substitution
Raise both your thumbs
We are evolution.
Es nāku gar krastu
Ar ziņu neparastu.
Lai mieru rastu,
Pakāru pie pasta
Šie ņemās un rausta,
Gar stūriem tausta,
Ķerās pie skausta…
Tramīgi – pārāk auksta.
Tā taču sveša ziņa!
Es taču neesmu blēdis!
Pievīla atmiņa…
Ehh – “labāk būtu ēdis…”
Bet, ja jau par traku,
Varēju nekārt to mītu -
Ja vienalga, ko saku,
Labāk izlikšu tvītu.