Es nāku gar krastu
Ar ziņu neparastu.
Lai mieru rastu,
Pakāru pie pasta
Šie ņemās un rausta,
Gar stūriem tausta,
Ķerās pie skausta…
Tramīgi – pārāk auksta.
Tā taču sveša ziņa!
Es taču neesmu blēdis!
Pievīla atmiņa…
Ehh – “labāk būtu ēdis…”
Bet, ja jau par traku,
Varēju nekārt to mītu -
Ja vienalga, ko saku,
Labāk izlikšu tvītu.