Virs galvām skrien putni,
No akmeņiem bēg.
Tie bēg un neatskatās
Neskarot zemi.
Un tagad tie sapņo,
Redz nākotni savu
Un šķiet viņi saprot…
…
[Starp citu -
pil ūdens pār kāršu kavu].
Un akmeņi krīt,
Nav izvēles tiem.
Neredz tie vīzijas,
Nav tajos viertas sapņiem.
Esmu notriekts zemē,
Es piederu tai,
Esmu smagāks par gaisu,
Atvērts īstenībai.