Trūkst pēdējā panta

Virs galvām skrien putni,
No akmeņiem bēg.
Tie bēg un neatskatās
Neskarot zemi.

Un tagad tie sapņo,
Redz nākotni savu
Un šķiet viņi saprot…

[Starp citu -
pil ūdens pār kāršu kavu].

Un akmeņi krīt,
Nav izvēles tiem.
Neredz tie vīzijas,
Nav tajos viertas sapņiem.

Esmu notriekts zemē,
Es piederu tai,
Esmu smagāks par gaisu,
Atvērts īstenībai.