Mēs izdzīvojam,
Mēs redzam,
Mēs maksājam
Par savām kļūdām,
Ar sāpīgām izmisuma asarām.
Vārdi, ko es nesaprotu,
Ir kā upura laipnība,
Kas rodās pat no pelnutauka.
Vājprātības bulta
Lido savu ceļu,
Tajā visu ļauno gulda,
Nolīdzina līdz ar zemi.
Jūtos slims,
Nesaprotu – tas ir īsts ienaidnieks
Vai mānīgs draugs.
Vājprāts nāk, prom aiziet,
Nenormāla vieta…
Debesis zilas, melni burti.
Mēs tagad vēsturi pārrakstam,
Viena lieta, ko tur atradām,
Ir aizstāvības saldskābā garša,
Kas reizēm pārvēršas pelnos.
Lielas nācijas celtas no citu kauliem,
Ar dubļiem un salmiem,
Ar asinīm un sviedriem.
Viņas zin, ka sliktākas par saviem
Bezgalīgajiem ienaidniekiem.
Kas nezin,
Tas ir vai nu mazs,
Vai dumjš,
Vai abi kopā.