Ir stundas aizgājušas,
Ir pagājis kāds laiks.
Smaids tavās acīs tumšās
Ir bāls un biezs kā tvaiks.
Es kādu laiku nebiju,
Es biju svešā malā,
Lai arī esmu atgriezies,
Tu mani skaļi lamā.
Par ilgi sienu nepļautu
Un aizaugušo dārzu,
Par tavu sirdi salauztu,
Un veco, sirmo bērzu.
Bet nebiju es aizgājis
Tik ļoti tālu taku,
Tu tomēr juties pamesta,
Vienalga, ko es tagad saku.
Man dzīvē savas vērtības,
Lai arī dažreiz maldos,
Pats vākšu dzīves gudrību
Un arī ķiršus saldos.