Es apstājos,
Pirms katru soli spēru.
Un ilgi domāju,
Kad jaunas durvis vaļā vēru.
Es lidoju,
Jo daudz ko nokavēju,
Es nokritu,
Jo nesajutu vēju.
Es piecēlos,
Un sāku ātri skriet.
Es pakritu,
“…bet karavāna tālāk iet…”
Es sabirstu,
No SEVIS kļūstu SKAIDAS
Es sadegu…
Un mani pelni baidās…