Kamdēļ tu skaties uz mani,
Ja nevari ciest ?
Kamdēļ es skatos uz tevi,
Ja tu man liec ienīst sevi ?
Pazudis Ēdenes dārzā,
Neviens velns man netic,
Nevienam nekas nav vajadzīgs,
Dievs manī neieklausās,
Varbūt izdari to tu ?
Dažreiz vēlos sist,
Dažreiz vēlos mirt,
Citu reizi iznīcināt,
Bet dažreiz raudāt gribu.
Dažreiz es piedodu,
Bet biežāk piedod man,
Dažreiz es iedodu,
Bet pārsvarā es ņemu.
Mēģini aiziet prom,
Kad redzi viss laiks ir zudis.
Zvaigzne slaidi krīt,
Iekrīt man tieši delnā.
Un tad sāku redzēt es
Kā mana dzīve paiet garām.
Un neatskatās tā,
Neesmu vajadzīgs tai vairs.
Un paliks tikai atmiņa
Par mani, kā dzīves sastāvdaļu.
Sapņi sadeg, cerības sarūs,
Dzīve ir prom, ko daru vēl es ?