Bēgot prom no sāpēm
Pazaudēju spēkus,
Izsīkums bij’ klāt,
Baiļu pieskāriens
Uz miesas.
Manās acīs nakts -
Diena ietraucās rudzu laukā,
Zivis aizgāja pabarot rosolu.
Atnāca gaisma -
Glābējs no sevis paša.
Bārda atkal drīkst augt,
Atpakaļ dzīvi var saukt.
Smēķēju cigareti.
Sprādziens!
Es atklāju dinamītu,
Kas rosās manās
Smadzeņu rievās.
Jauns atklājums!
Tak nejau dinamīts,
Bet tas, kas sirdij
Un dvēselei vajadzīgs,
Tā esi tu – saule, gaisma,
Vējš, liesma, jumta segums,
Spēks, vājums, vājība.
Un dzīve atkal traucas kalnā,
Kam virsotni nevar saskatīt,
Tas arī ir labi,
Nevarēs zināt, kad
Ceļš sāks vest uz leju,
Arī tas ir labāk.
Laikam.