Ik katru reizi,
Kad tevi sauc,
Kaut kas nepazīstams, svešs,
Tad padomā,
Vai tas nav
Ziemeļzemes mežs.
Ar aukstiem vējiem-
Silda sirdi.
Ar sniegu sejā-
Un tu sāc dzirdēt.
Ar puteni ausīs-
Griež, kamēr klausīs.
Tomēr tie nav
Pēdējie spēki,
Kas spējam saucienam
Pretoties liek.
Jo asins ir bieza,
Kad laukā tā tiek
Un stāties pret miesu
Gars bieži mums liek.
…un brīdī tajā,
Kad Ziemeļzemi
Klās sārtains sniegs,
Ik mirkli uz priekšu
Visus asins mūs trieks.