Vārdiem ir tik liela jēga,
Tomēr dažreiz jēga slēpta.
Vārdi pasaka tik daudz,
Ka prāts to nespēj aptvert,
Sadalīt pa sastāvdaļām,
Salikt kopā un atbildēt.
Velti meklēt pilnību
Un kaut ko ideālu,
Tā var pazaudēt to, kas ir
Jau tagad, kas vairs nav jāmeklē.
Un viss tāpēc, ka vārdiem
Liela jēga, lai
Arī dažreiz tas ir bezjēdzīgi,
Kā vārīt tējkannā vulkāna lavu,
Tomēr tas ir labāk kā smaidu savu.
Pēc tam tu domāsi vai
Palikt, vai mēģināt pazust
No svešām acīm,
No sava ceļa,
No mūsu pasaules,
No jūsu dzīvēm,
No tavas atmiņas,
Bet visu piemiņā,
Klusā, bet tomēr esošā.