Medību skartie

Ir tikai trieciens,
Vien sāpes un posts,
Un tevis vairs nav,
Mēs meklējam tevi.

Tu nezini cik,
Tu nezini kam dēļ
Tu staigā pa
Plēstiem stikliem,
Nav draudu vairs
Un iespējas citas,
Atrast tevi,
Jo ir acis,
Bet acis neredz,
Jo ir ausis,
Bet tās nepaskaidro.

Nav karā likumu,
Ir tikai durvis,
Es pagaidīšu aiz tām,
Lai substance vārās,
Lai pušu tā plīst,
Ir dvēselei vieta,
Kur melnie lieti līst.
Ceļš jau ir beidzies,
Viss palicis tumšs,
Tu esi uz ceļa,
Kur tevis vairs nav.