Kas sēž tumsā?

Cik tālu ļaudis
Savā dzīvē
Iet par tālu?
Cik reizes ar
Balsi skaņu piesauc?

Tas viss ir apnicīgi,
Izbālēt savos uzskatos,
No veca zārka celties,
Vēlāk atkal iekšā kāpt.
Vai tas atkal esi tu,
Kas visu laiku
Sūta mani kapā
Bet muļķība,
Kas pārmijas ar sirdsapziņu,
Bieži pārstāj izlikties
Par pasaules
Un rezerves
Prāta spējām.

Un bieži sanāk,
Beidzās viss,
Un tad gandrīz
No jauna sāk,
Lūgties atvasaras
Mirkļus, ko
Pēc dzīves ieaijāt.