Jauns ieskats totalitārās demokrātijas destruktīvajā anarhijā un pozitīvajā fatālismā

Dzīve lieka
Sāpes jūt,
Nav ne nieka,
Kam vairs pūt.

Mūža mājas,
Paliek tukšas,
Vārdiem kājas
Aizskrien mukšus.

Skaņas kliedziens
Atrod galvu,
Vien dzijas diedziens
Vēl attur balvu.

Nerādi seju,
Kas tevi redz,
Nenoķer vēju,
Kas tevi sedz.

Esi bez bažām,
Stiprās rokas,
Tiec prom no važām,
Tās sāpēs lokās.

Dzīve lieka,
Kā grāmata kūp,
Atliek vēl vieta,
Kas smadzenēs drūp.