Cilvēka spožums un posts

Tu nebiji mana,
Tu nerakstīji man,
Tu centies aizbēgt
No tā, ko zināji.

Dzērves kliedziens
Rudeni savāc līdzi.
Tas arī viss,
Pasaku laiku neatgriezt
Nevienam atpakaļ,
Jo tas aizlido projām,
Kopā ar dzērvēm.

Viss ir nebeidzams,
Viss ir lieks.
Tu sapņus par
Īstenību vēlējies redzēt.
Tu ticēji cerībām,
Ticēji man,
Tas nebija par daudz,
Tas nebij’ par maz,
Tas nav vēl beidzies,
Bet starts jau ir dots.

Es neesmu ļauns,
Esmu vienkārši nosalis,
Nosalis no vientulības
Sāpju mugursomas.
Es neuztveru dzīvi nopietni un smieklīgi,
Es mēģinu piedot.