Viņa ir viena,
Viņa piedalās
Bīstamās spēlēs,
Viņa ir aizmirsta
Sāpju pilsētā.
Parādi ceļu,
Sadedzini tiltu,
Šovakar tas ir lieks,
Sāpju pilsētā klusums.
Sašķīst stikli
No krītošas glāzes,
Orhidejas izkūst,
Tu esi uz nepareiza ceļa,
Tas ved uz sāpju pilsētu.
Un pēdējā mirklī
Viņai pietrūkst drosmes,
Lai stobru pagrieztu
Sāpju virzienā,
Lai sāpju pilsēta zustu.
Pārāk liela daļa pasaules
Tad pazustu no zemes virsas.