Tears on cross

Stone cross,
Remains the same,
Our neighbors fight
Between the prays.

They lived in peace
Now peace is gone,
In opposite
To damned stone.

And every time,
When war begins,
The cross stands still,
But not our sins.

That cross calls flame
And hellfire death.
It’s not war game,
It’s bloody breath…

ЧП

Я помнью – был
Распят я в аде,
Мне сердце вырвали
И бросили на складе.
А самого пустили пешем
Идти за новой -
Но что, я бешен?

Vispār - par

Par jaunu dzīvi,
Jaunu gaismu,
Jauniem vārdiem,
Seju taisnu.

Par jaunu dienu,
Smaidu skaistu,
Par gaisa skūpstu
Brīvē laistu.

Par paceltām
Uz augšu trepēm,
Par jūras cūciņām
Un mitrām stepēm.

Par visu to,
Kas sniedz mums prieku,
To visu tev
Pie kājām lieku.

in memorium meum

Vienmēr biji man blakus,
Vienmēr gaidīji…
Biji mans spalvu kamols,
Varbūt pat smaidīji.

Piedod, ka paliki viens,
Piedod, ka aizgāju,
Piedod, ka nebiju klāt,
Piedod, ka raudāju.

Piedod, mans rudais draugs -
Cerams tev TUR laiciņš būs jauks…
Piedod un vairs nedusmo,
Vairs tu neņaudi – lūdzu atbrīvo!

Good bye my friend, fair well…

[bez nosaukuma]

Miglojas acis,
Asumu maina.
Es nezinu kāpēc
Un kam tā ir vaina.

Bāc…
Tagad tik
Puse no ausīm
Vairs spēj dot skaņu,
Vai vispār iespējams
Atslēgt šo maņu?
Es spārdos un svīstu,
Matus plēšu un pats sevi nīstu.

Aizmiegu…
Un baltie lāči nosirmo…
Nemanot…

Liriska atkāpe

Šāviens pēc sitiena,
Spļāviens pēc kritiena,
Pārsista piere,
Atņemta niere.

Melīgi tiesneši,
Miljoni piepeši,
Nākotnes GARANTS -
Cilvēces parāds.

Tautai ir tas, ko tā pelna,
Ja tev nav draugu – ne velna,
Šī ir dzīve, kuru mīlam,
Naivumā smokam un krītam.

Jādzenā mušas no rītiem,
Valdības solījumu dzītiem,
Vakaros no ziloņiem bēgam -
Visu, ko smērē, to pērkam.

Par dubļiem, ielu un sirdsapziņu

Kā dubļos pārvērtusies iela
Tik viņu sirdsapziņa liela
Un tad jau drīzāk gaidu ziemu
Kas iesaldēs šo visu ciemu

Ir piesalis
Es lienu
Ar cepumiem
Un krūzīti ar pienu

Kā vecā filmā
Tik gar sienu
Pie velna pienu
Gribu redzēt ziemu

…tā paiet nedēļa
Un vēl viena diena
Un dubļos pārvērtusies iela
Tā sevi pašu tik vien liela
Un mazie cilvēciņi stulbie
Dubļos izliekas par baltiem gulbjiem

Lāses

Ir daudz jau lijis,
Vēl vairāk līs.
Šeit esmu bijis,
Bet projām dzīs.

Sit pērkons takti,
Zibens gaismu šķiļ,
Vien kaili fakti
Tevi un mani viļ.

Lietus sit lāses miesā
Un cenšas cauri izspraukties.
Vairs taisnības nav tiesā -
Tur ir par ko uztraukties.

Vien tikai lietus vakarā
Ir lielums nemainīgs.
Cik daudz ir lijis?
Un cik vēl līs?
Divtik, cik viss ir bijis,
Divtik, cik rētas dzīs.

Tu, lietus, līsti,
Līsti vēl,
Un balsti dzīvi,
To augšup cel.

Apr.2008

Šodiena

Draņķīga diena,
Piesnigusi Rīga…
Troksnis, skaņa
Bezcerīga.

Šaudās acis,
Nolaižas rokas,
Āži ielās,
Pārākais tracis.

Troksnis nerimst,
Pieņemas spēkā,
Stulbums nemirst,
Āži tik lēkā…

Pats sevi nesaproti -
Ko gribi un gaidi,
Tev kaut kā pietrūkst?
Pats esi vainīgs…
…dzīvo laimīgs…